Lai būtu iespējams
izvērtēt pastāvošās problēmas energoauditēšanas jomā un meklēt iespējamos
risinājumus, mēģināšu uzskaitīt būtiskākās no tām un minēt iespējamos
risinājumu veidus:
1. Problēma:
Sakarā ar Latvijas Republikā
(turpmāk tekstā - LR) spēkā esošo ēku energoefektivitātes likumu, netiek veikta
Publisko ēku energosertifikācija, kurai faktiski būtu bijis jābūt, piemēram,
ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un pareizai ēku energoefektivitātes
likuma prasību piemērošanai.
(LR Vides Ministrijas
Programma ir norādīts, ka ēkām ir jāveic tikai energoauditēšana, bet ēkas
energosertifikāts netiek pieprasīts). Pamatojoties uz Eiropas Savienības
prasībām, tuvākā nākotnē tiks aktualizētas ēku energoefektivitātes direktīvas
prasības, bet faktiski ne Valsts, ne Sabiedrība nebūs tam pienācīgi sagatavota.
Risinājums – intensificēt valsts un
pašvaldību ēku energosertificēšanu un labo piemēru popularizēšanu. Tiks
uzlabota nekustamā īpašuma kvalitāte, radītas papildus jaunas darba vietas,
projektētājiem būs darbs šajā sarežģītajā ekonomiskā situācijā.
2. Problēma
Netiek organizēts un
popularizēts darbs ar jaunatni energoefektivitātes un globālas sasilšanas
informēšanas kontekstā. Nenotiek informatīvas kampaņas skolās , bērnudārzos,
interešu centros, lai jau no bērnības veidotu un attīstītu bērnu „zaļo” domāšanu
un mainītu attieksmi pret apkārtējo vidi un ierobežotajiem energoresursiem.
Risinājums: organizēt pašvaldību
kontekstā informatīvās programmas skolās un bērnudārzos, izvedot informatīvo
energoefektivitātes interneta resursu bērniem un pusaudžiem. Organizēt, piemēram,
Energoefektivitātes dienas, kuru ietvaros jauniešiem būtu iespēja piedalīties
konkursos, darba grupās, spēlēs un dažādās citādās atrakcijās, kas būtu tieši
tendētas uz jaunatnes izglītošanu energoefektivitātes jomā. .
3. Problēma:
Sarežģītā situācija ar
pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem, projektiem, kur tika
ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav
rentabli/nav pieejamizemās iedzīvotāju
maksātspējas dēļ.
Risinājums: atdzīvināt tirgu var
daļēji ar nepabeigto būvju energosertifikāciju / energoauditēšanu/termografisko
komunikāciju apsekošanu, gatavojot par katru objektu detalizētu
atskaiti/energosertifikātu un termogrāfisko atskaiti. Šādā veidā, tiks
piesaistīti potenciālie pircēji/investori, kam ēkas būs interesantas, piemēram,
no zemā enerģijas patēriņa viedokļa.
Tādā veidā tiktu nodrošināts darbs būvniekiem,
projektētājiem, auditoriem, nekustamā īpašuma tirgus pārstāvjiem. Iedzīvotājiem
tiktu nodrošināta kvalitatīvāka dzīves vide un adekvātas nekustamā īpašuma
cenas. Ar nekustamā īpašuma tirgus stimulēšanu tiek uzsvērta banku finansēto
jauno projektu energoauditēšana, ar mērķi pierādīt, ka jaunceltņu kvalitāte
atbilst visiem Latvijas un Eiropas būvniecības standartiem.
4. Problēma:
Gan Eiropas Kopienas
direktīva, gan Latvijas Energoefektivitātes likums neparedz un neattiecas uz
kultūrvēsturiskajām ēkām, tomēr pēc Valsts Kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas aplēsēm, Latvijā ir 25 500 šāda statusa ēkas, tātad
šādas ēkas nedrīkst tikt izslēgtas no energoauditēšanas iespējamā loka.
Risinājums - uzsākt kultūrvēsturisko
objektu energoauditēšanu/energosertifikāciju popularizējot attiecīgās
renovācijas alternatīvas. Piesaistīt ārvalstu investorus un fondu finansējumu,
meklēt labās prakses piemērus Eiropas Savienības dalībvalstīs, un mācoties no
tiem, ieviest pozitīvo pieredzi Latvijā.
5. Problēma:
Netiek popularizētas/
izmantotas sekojošas ar energoefektivitāti saistītas nišas:
Transporta
energosertifikācija/ESCO (energopakalpojumu kompānijas)/ Industriālais
energoaudits (kad tiek izvērtētas uzņēmuma/organizācijas enerģijas patēriņa
samazināšanas iespējas).
Risinājums: ieviest
Valsts/Pašvaldības līmenī labās prakses projektus un popularizēšanas kampaņas
ar potenciālo ieguvēju motivēšanu. Organizēt seminārus, darba grupas, konferences,
kurās tiktu piesaistīti uzņēmēji, lai informētu par šādas sertifikācijas
nepieciešamību un lietderību.
6. Administratīva problēma:
Ēku energoefektivitātes
sfērā, pēc ēku energoefektivitātes likuma prasībām, ir atļauts darboties
nesertificētāmpersonām (šobrīd pat
sētnieks var saukt sevi par Energoauditoru), kuras faktiski neatbild par sava
darba rezultātiem un nespēj objektīvi izvērtēt būves energoefektivitāti.
Risinājums - stingrāka
energoauditoru kontrole.
Sertificēta energoauditora atzinums
ir dokuments, ar kura palīdzību var pierādīt arī nekvalitatīvas būvniecības
faktu, ja radusies šāda nepieciešamība.
Sertificēta energoauditora atzinums
ir nekustamā īpašuma tirgu regulējošs instruments situācijās, kad tiek plānots piesaistīt
kredītu īpašuma iegādei uz 40 gadiem. Šobrīd biroja ēku iedalījums klasēs no
A-D ir balstīts uz komforta līmeni un subjektīviem kritērijiem (infrastruktūras
esamība, apdares pakāpe u.tml.), bet nav balstīts uz precīziem mērījumiem,
aprēķiniem un rezultātiem.
Kopējie ieguvumi:
Papildus darba un uzņēmējdarbības
nišas, nekustāma īpašuma tirgus atdzīvināšana un kvalitātes paaugstināšana,
energoatkarības samazināšana, energoresursu ekonomija (vairāk brīvo CO2
kvotu). Iedzīvotāju motivācijas un uzvedības maiņa, komunālo maksājumu nastas
samazinājums. Viens no iespējamiem ekonomiskās stimulēšanas paņēmieniem