Pirmdiena, 23.09.2019, 12:53

Sveicināti Viesis | Reģistrācija | Ieeja

SIA DAEG: Development and 3E Group.

Saturs
Klientam...
Kalkulators
Meklēšana
Kalendārs
«  Septembris 2019  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30
3E Princips

Alternatīvie enerģijas resursi


 

Tirgus ekonomikas apstākļos mājoklis atbilst mājokļa īpašnieka materiālajam stāvoklim un izpratnei par patēriņa prioritātēm - cik augstu patēriņa prioritāšu skalās atrodas mājoklis un cik daudz līdzekļu persona ir gatava ieguldīt savā īpašumā. Šodien aktuāli, lai mājoklis būtu ērts, ekonomisks no uzturēšanas un enerģijas vajadzības daudzuma viedokļa, kā arī būtu arhitektoniski izteiksmīgs un iekļautos apkārtējā vidē.

Būtiskai enerģijas samazināšanas sasniegšanai ir iespējami 3 varianti: veikt ēku renovāciju, izmantot ēkas enerģijas bilancē alternatīvus enerģijas avotus, izmantot gan renovācijas, gan alternatīvas enerģijas lietošanas iespējas.

Saskaņā ar valsts aģentūras “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” veiktajiem pētījumiem, kopējā dzīvojamo mājokļu platība Latvijā ir 56 000 000 m2. Viena kvadrātmetra  apsildīšanai  ir nepieciešamas no 166 līdz 300  siltumenerģijas kWh gadā (Rīgā vidējais rādītājs ir 231 kWh gadā). Tādā gadījumā Latvijā mājokļiem būtu nepieciešams 11 000 GWh siltumenerģijas gadā. Mājokļi saņem siltumu gan no centralizētās siltumapgādes sistēmas, gan no lokālās siltumapgādes sistēmas.

 

Ir nepieciešams saprast,  kādi enerģijas veidi ir izmantojami ēkas vai dzīvokļa uzturēšanai. Šajā kontekstā ir lietojami četri enerģijas veidi: elektrība, dabas gāzes enerģija ēdienu gatavošanai, apkures enerģija un karstā ūdens gatavošanas enerģija.

No kopējā siltuma patēriņa mājokļos aptuveni 20% ir karstais ūdens.  Karstā ūdens sistēmas nodrošina karstā ūdens padevi dzīvokļa atsevišķās telpās. Ēkās ir iespējams iedalīt divus apkures apgādes  sistēmas tipus: individuālais - karstā ūdens apgādes gadījumos tiek uzstādīti karstā ūdens sildītāji vai boileri, otrs tips ir centralizētie karstā ūdens apgādes sistēmas elementi, kuriem ir līdzīgs princips, bet lielāki gabarīti.

 Ēkas elektrība tiek centralizēti iegūta no valstī esošajiem energotīkliem. Elektroierīces dzīvojamās ēkās var iedalīt divās grupās: sadzīves elektroierīces un tehnoloģiskās iekārtas. Tehnoloģiskās iekārtas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir tikai dažas: elektrodzinēji lifta darbināšanai, sūkņu piedziņai siltuma mezglā. Sadzīves elektroierīces atšķiras gan pēc nozīmes, gan pēc elektroenerģijas patēriņa. Elektroenerģijas veids var būt dažāds, no fosilā kurināmā sadegšanas radīta elektroenerģija vai alternatīva enerģija, kura nāk no hidroelektrostacijām, vēja ģeneratoriem vai cita veida enerģijas avotiem. Elektrības patērētāji parasti nepievērš uzmanību tā saucamai elektrības iegūšanas alternatīvai, kura vienmēr ir pastāvējusi. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vai savrupmāju ir iespējams pieslēgt saules paneļu sekcijai, nelielam vēja ģeneratoram vai gadījumā, ja blakus ir ūdens resursi ar pietiekami lielu plūsmas ātrumu - ūdens turbīnai.

Dabas gāze kā tāda nav alternatīvais enerģijas veids, jo dabas gāzes veidošanās periods ir pārāk ilgs. Dabas gāzes piegādei mājokļu sektoram pastāv divas iespējas: centralizēti lietot tā saucamo „sauso”, kad dabas gāze tiek piegādāta caur gāzes tīkliem, vai iegādāties „mitro” dabas gāzi balonos, kas savukārt ir dārgāka un  nedrošāka salīdzinot ar „sauso” dabas gāzi.

Apkures sistēma ir iekārtu kopums, kas mājā nodrošina nepieciešamo gaisa temperatūru. Ēkās  ir iespējams atzīmēt dažādas apkures sistēmas: individuālā apkures sistēma vai centralizētā apkures sistēmai. Pastāv iespējas, kad  katrā dzīvoklī tiek ierīkots individuālais katls. Apkures sistēmas ēkās atšķiras gan ar to elementu konstruktīvajiem risinājumiem, gan darbināšanas un kalpošanas nosacījumiem. Apkures enerģija ir tikpat svarīga kā pārējie enerģijas veidi un tieši šeit eksistē vesela virkne tipisko un alternatīvo risinājumu.

Sabiedrībā  valda viedoklis, ka izmantot elektroenerģiju apkurei ir ļoti dārgi. Viedoklim ir tiesības pastāvēt, jo patiešām, salīdzinot elektrības un fosilo kurināmo izmantošanas veidu, elektrībai ir lielākas izmantošanas izmaksas.  Tas nav brīnums, jo elektrības rašanās procesos fosilais kurināmais vai alternatīvas enerģijas avots tiek pārveidots elektrībā ar noteiktiem zudumu koeficientiem, bet izmantojot elektroenerģiju apkures procesos, enerģijas pārveidošana notiek atkārtoti. Relatīvi palielinās enerģijas zudumi un ir nepieciešams lielāks energonesēju daudzums. Pie patreizējās enerģijas izmantošanas var panākt salīdzinoši augstus rādītājus, kas ir ekonomiski pieņemami.

Pasaulē arvien populārāka paliek saules enerģijas izmantošana elektroenerģijas vajadzībām un siltā ūdens apgādei. Latvijā tā vēl nav sasniegusi plašu atzinību, jo saules kolektoru iekārtu izmaksas ir samērā augstas.
Arvien biežāk ir dzirdēts par tā saucamo siltuma sūkņu pielietošanu apkurē un siltā ūdens sagatavošanā. Iekārtas iegūst siltuma enerģiju no apkārtējās vides - vispopulārākais avots ir ūdenī vai arī zemes dzīlēs ievietotas siltuma apmaiņas virsmas. Iekārta izceļas ar ļoti augsto lietderības koeficentu, bet tās  iegāde ir dārga. Siltuma sūkņu ekspluatācijai  ir nepieciešama elektroenerģija.

Vislielāko atsaucību starp alternatīvās enerģijas veidiem Latvijā ieņem vēja enerģija.