Runājot par zemas enerģijas patēriņa ēkām, tās var sadalīt trīs kategorijās:

Šajā sadaļā tiks apskatīti pasīvo ēku būvniecības un izmantošanas pamatprincipi.

Jēdziens „pasīva ēka” pēdējā laikā tiek bieži izmantots būvniecībā.  Pēc būtības pasīvai ēkai ir minimāla vajadzība pēc apkures enerģijas, tātad pasīvai ēkai/mājai ir ultra zems apkures enerģijas patēriņš. Pasīvas ēkas specifikācija nav domāta tikai dzīvojamām mājam, par pasīvo ēku var kļūt skola, bērnu dārzs vai lielveikals, galvenais nosacījums ir  apmierināt pasīvas mājas prasības.

Parastai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, lai uzturētu normālu iekštelpu temperatūru, apkures enerģijas patēriņš ir robežās no  166 – 180 kWh/m² . Renovētu māju vai jauno  projektu siltumenerģijas patēriņš varētu svārstīties no 120 - 80 kWh/m² gadā.

Pēc aprēķiniem, pasīvām mājām siltumenerģija ir nepieciešama līdz pat 80% mazāk nekā jaunceltnēm, kas celtas pēc pašreizējiem būvnormatīviem.

Pasīvas ēkas standarts pieprasa izpildīt sekojošus nosacījumus:

 

 

 Pasīvas ēkas enerģijas un gaisa cirkulācijas shēma.

Avots: www.wikipedia.org

 

Lai sasniegtu pasīvas ēkas nosacījumus, ir nepieciešams izmantot nestandarta apkures sistēmu, vai vispār projektēt ēku bez apkures sistēmas, izmantojot saules, elektroiekārtu siltumenerģijas starojumu un citu ēkā esošo objektu pozitīvu temperatūras potenciālu. Pirms pasīvas ēku būvniecības ir nepieciešams veikt plānošanas procesu. Pasīvas ēkas tiek būvētas izmantojot materiālus ar īpaši labām siltumizolācijas īpašībām.   Lai maksimāli labi izmantotu saules enerģiju, ēkai ir jābūt  precīzi izvietotai pret  dienvidu pusi, lai caur speciālu stiklojumu iegūtu pietiekami lielu saules enerģijas daudzumu. Pasīvajās mājās logu izvieto tā, lai maksimālais logu skaits būtu novietots arī  pret dienvidu pusi. Pasīvas ēkas  logu izvietošana dienvidpusē dod papildus siltumu telpās, līdz pat 40%.

 Ēkas siltināšanas materiāla slānim ir jābūt ļoti  biezam, vismaz 30 cm, izmantojot koka konstrukcijas – 40 cm. Ēkas griestu siltumizolācijas biezums parasti sasniedz līdz pat 50  cm. Siltuma zudumi no pagrabstāva tiek samazināti ar siltumizolāciju no 20 līdz 30 cm.
          Ir svarīgi pievērst uzmanību logu siltumvadības koeficientam – faktiski, tiem jābūt vislabākajiem logiem, kādi vien tirgū ir pieejami. Kopējai logu rāmju izolācijai ir jābūt gandrīz vai perfektai, ne mazāk par 0,8 W/m²K. Izvēloties logus ļoti svarīgs faktors ir - cik daudz saules enerģijas logs izvada no āra uz ēkas iekštelpām.

 

Pasīvai ēkai ir nepieciešams būt pēc iespējas - blīvai, lai nerastos vietas caur kurām ēka var pazaudēt gaisu ar pozitīvu enerģijas potenciālu, vai iegūt negatīvas temperatūras gaisu no apkārtējās vides.

Savukārt ventilācija ar siltuma atgūšanu, ko izmanto pasīvajās mājās, nozīmē izplūdes gaisa siltuma atgūšanu apkures sistēmā, tādējādi samazinot apkures izdevumus. Veidojot šādu ventilācijas sistēmu, kas darbojas tikai uz izplūdi, svaigā gaisa ieplūdei nepieciešams izmantot logus, kuros ir ventilācijas režīms vai arī pašā mājā jāveido rekuperācijas sistēma. Dabiskā ventilācija nozīmē nevis sūknēt gaisu ar motora palīdzību, to mehāniski jaucot, bet gan tādas ventilācijas ejas, kurās gaiss pārvietojas pats vēja un temperatūras maiņas dēļ. Lai nodrošinātu ēkā atbilstošu komforta prasībām gaisa apmaiņu, ir jāizmanto gaisa rekuperatori. Izmantojot gaisa rekuperatorus, pieplūstošā gaisa sasildīšanai ir nepieciešams mazākais enerģijas daudzums.

Pasīvajā mājā nav klasiskās apkures sistēmas – ir siltumsūknis un dabiskā ventilācija ar siltuma atgūšanu. Siltuma sūkņa darbībai ir nepieciešama elektroenerģija, tādēļ ir būtiski, ka patērētās elektrības un saražotā siltuma attiecības ir 1:5. Gadījumā, ja ir noteikts enerģijas trūkums, to kompensē ar papildus alternatīvajiem enerģijas avotiem.

Lai pasīvajā mājā minimizēt kopējo enerģijas patēriņu, tai skaitā arī elektroenerģijas patēriņu, ir nepieciešams lietot gaismas ķermeņus un citas elektroiekārtas ar vislielāko efektivitātes pakāpi.

Zinot pasīvas ēkas tehniskās īpašības ir iespējams aprakstīt kvalitātes īpašības pasīvajās ēkās.

Praktiski salīdzinot pasīvas un parastās mājas būvniecības izmaksas, var teikt, ka pasīvo māju būvniecībai ir nepieciešami par 30% lielāki kapitālieguldījumi.