Katram no mums ir aktuāli pēc iespējas vairāk izmantot energoefektivitātes principus savā mājsaimniecībā. Bieži vien dzīvokļu īpašnieki nezin par vienkāršām lietām, ko var darīt, lai samazinātu kopējo mājas enerģijas (elektroenerģijas un siltumenerģijas) patēriņu. Dzīvokļu īpašniekiem pašiem savu iespēju ietvaros, negaidot pamudinājumu no ārpuses, būtu jāsāk mazināt enerģijas patēriņu un ,protams, ikmēneša izdevumus. 

Faktiskais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, ēkas konstrukcijas, novietojuma, lieluma, noēnojuma, norobežojošo konstrukciju materiāliem, apkures sistēmas stāvokļa utt. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī ēkas iemītnieku uzvedība, kura būtiski ietekmē ēkas (arī atsevišķa dzīvokļa) enerģijas vajadzības. Apkures gadījumā ( ja ir divcauruļu apkures sistēma) dzīvokļa īpašnieks var kontrolēt siltumnesēja plusmu radiatoros tādejādi uzturot optimālāko klimatu dzīvoklī. Papildus tam ir iespējams uzstādīt aiz radiatoriem atstarotāju, kura palielinās lietderīgā siltuma plūsmu uz dzīvokli. Jāatceras arī tas, ka siltuma plūsmas uzlabošanai ir lietderīgi atteikties no bieziem aizkariem, kas nosedz radiatoru.

Veci logi un ārdurvis rada lielus siltuma enerģijas zudumus un bieži arī nemājīgu telpu klimatu. Pie zemām āra gaisa temperatūrām logu stikli atdziest (veidojas leduspuķes vai kondensāts). Tas uzskatāmi parāda, ka logs un durvis ir viens no būtiskiem siltuma zuduma avotiem mājā. Atjaunojot vai uzlabojot(noblīvējot) logu un ārdurvju rāmjus, vai pilnībā nomainot vecos logus/durvis ar jauniem enerģiju taupošiem logiem/durvīm, būtiski tiek samazināti enerģijas zudumi mājā, uzlabota skaņas izolācija un paaugstināta mājīguma pakāpe.

Pastāv sekojoši risinājumi esošo logu uzlabošanai:

 

Ø Logu furnitūras uzlabošana

Pie logu furnitūras tiek pieskaitīti visdažādākie logu vēršanas mehānismi un dekoratīvie elementi (eņģes, rokturi un stiprinājumi). Pamatā, jo mazāk logam ir dažāda veida atvēršanas mehānismu, jo augstāka ir loga blīvju noturība un siltuma aizsardzība. Logu furnitūra ir regulāri jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jānomaina.

 

Ø Logu blīvējuma uzlabošana

Visilgstošāko rezultātu nodrošinoša un ekonomiski izdevīgākā metode ir elastīgu blīvju materiāla iefrēzēšana logu rāmī. Blīves jāiestrādā iekšējā, t.s. ziemas vērtņu blokā. Blīvējot logu, nevajag aizmirst, ka caur logu notiek dabiskā ventilācija. Tādēļ ēkās, kur istabās ir plītis vai kamīni, ir jānodrošina, lai pēc blīvju ieklāšanas telpā paliek pietiekami gaisa, lai plīts/krāsns varētu normāli kurties.

 

Ø Siltumu uzturoša stiklojuma ievietošana esošā loga rāmī

Siltuma zudumus veciem logiem var samazināt, iekšējam logu blokam iestrādājot biezākus stiklus vai stiklus ar termopārklājumu. Siltuma zudumi šādi restaurētiem logiem samazinās līdz pat 70%. Savukārt šāda pasākuma izmaksas ir aptuveni par 30% zemākas nekā jaunu logu iegāde un montāža.

 

Lai uzturētu veselīgu un patīkamu telpas klimatu, regulāra vēdināšana ir ārkārtīgi svarīga. Ļoti bieži vai nu pārlieku lielas vai nepareizas vēdināšanas dēļ tiek nevajadzīgi patērēta telpu siltumenerģija, vai arī gluži pretēji tiek nodrošināts pārāk mazs svaigā gaisa daudzums un tādējādi radīts neveselīgs telpas klimats. Līdz ar to, lai novērstu pelējuma veidošanos telpās pareiza vēdināšana ir ļoti svarīga.

 

Pamatnoteikumi vēdināšanai atkarībā no vajadzīgā gaisa apmaiņas daudzuma:

 

Ø Pusvirus atvērti logi veicina ilgstošu vai nepietiekamu telpas siltā gaisa apmaiņu ar āra gaisu. Ilgstoša pusatvērta loga turēšana ir izdevīga tikai no maija līdz septembrim. Ziemā vislabāk logus atvērt plaši, bet uz īsu laiku (ja iespējams – radīt caurvēja apstākļus, kas ātri, bet efektīvi izvēdinās telpu).

Ø Ņemot vērā to, ka gaisa apmaiņa izmantojot caurvēja metodi notiek ļoti ātri, enerģija tiek taupīta tikai tad, ja logi tiek atvērti uz īsu laiku (aptuveni 5 minūtēm).

Ø Logu atvēršana ir jāpielāgo laika apstākļiem laukā (aukstums, vējš). Pamatnosacījums – jo aukstāks laiks ārā, jo īsāku laiku jāvēdina telpas.

 

 

Jebkurā brīdī saņemt silto ūdeni krānā mūsdienās ir jau vispārpieņemta nepieciešamība. Kopējā aprēķinā karstā ūdens patēriņš ir otra lielākā pozīcija pēc apkures.

Arī karstā ūdens patēriņam mājsaimniecības līmenī pastāv nelieli padomi:

ü Vannas sagatavošanai ir nepieciešams trīs reizes vairāk enerģijas patēriņa nekā dušai- kas nozīme, ka no energoefektivitātes puses būtu pareizāk lietot dušu.

ü Ar tekošiem ūdens krāniem gadā tiek izšķērdēti 2.000 litri ūdens – jāseko krānu tehniskajai kartībai.

 

Elektroierīces dzīvokļos ir viens no galvenajiem enerģijas patērētājiem. Sadzīves elektroierīces ir atšķirīgas gan pēc to nozīmes, gan pēc elektroenerģijas patēriņa. Piemēram, virtuvē tiek izmantotas jaudīgas elektriskās plītis, veļas mašīnas, ledusskapji, maisītāji, griezēji, bet, savukārt, dzīvojamās telpās novietoti mazjaudīgi televizori, datori un citas ierīces. Visas sadzīves elektroiekārtas darbojas periodiski.

Galvenais princips elektroiekārtu energoefektivitātē ir savlaicīgi nomainītas vecās elektroiekārtas uz jaunajām ekonomiskajām. Šajā lietā palīdzēs energomarķējums. Dažādu mājsaimniecības elektroiekārtu elektroenerģijas patēriņu raksturo energoefektivitātes marķējums, kas sniedz patērētājam informāciju kā pērkot jaunu sadzīves elektrotehniku var ietaupīt elektroenerģiju.